Valdība plāno atteikt akceptēt SIA "K2 Ventum" paredzēto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un ar to saistītā elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados, liecina Tiesību aktu portālā pieejamais rīkojuma projekts.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotajā rīkojuma projektā teikts, ka patlaban nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu. Kā būtiskākie iemesli minēts tas, ka nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem joprojām pastāv atšķirīgi viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

"K2 Ventum" paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), un Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) atzinumā norādījusi, ka ieceri iespējams īstenot, ievērojot normatīvos, IVN ziņojumā un aģentūras atzinumā noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES un saistītās infrastruktūras būvniecību.

Valdība jautājumu par vēja parka akceptēšanu skatīja šogad 28. aprīlī, tomēr lēmuma pieņemšanu atlika, norādot uz nepieciešamību papildus izvērtēt atsevišķus projekta tiesiskos un sabiedrības līdzdalības aspektus. Tostarp KEM tika uzdots aicināt pašvaldības un "K2 Ventum" organizēt atkārtotu IVN sabiedrisko apspriešanu, kā arī sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) sagatavot juridisko analīzi par būvniecību aizsargjoslā.

KEM piesaistītais SIA "Zvērinātu advokātu birojs "Rasnačs"" juridiskajā atzinumā secināja, ka Aizsargjoslu likums pats par sevi nenosaka vispārēju aizliegumu VES un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Arī VARAM norādīja, ka pirmšķietami piekrīt šajā atzinumā izdarītajiem secinājumiem un tie kopumā atbilst ministrijas iepriekš paustajai tiesību normu interpretācijai.

Tomēr 18. augustā Ministru prezidentam, Tieslietu ministrijai (TM) un KEM iesniegts biedrības "Piekraste rītdienai" iesniegums, kuram pievienots zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" juridiskais atzinums. Tajā izdarīts pretējs secinājums - Aizsargjoslu likums neparedz tiesisku pamatu VES būvniecībai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ārpus pilsētām un ciemiem, izņemot normatīvos paredzētus īpašus gadījumus.

Rīkojuma projektā teikts, ka jautājums par vēja parka būvniecības pieļaujamību aizsargjoslā pēc papildu juridisko izvērtējumu saņemšanas nav viennozīmīgi atrisināts.

"Atšķirīgu juridisko atzinumu esība pati par sevi nenozīmē, ka paredzētā darbība aizsargjoslā ir aizliegta, tomēr tā neļauj arī uzskatīt, ka 2026. gada 28. aprīlī konstatētās šaubas par šā jautājuma tiesisko interpretāciju ir pilnībā novērstas," teikts rīkojuma projektā.

Kā otrs atteikuma arguments rīkojuma projektā minēta atkārtotas sabiedriskās apspriešanas nenotikšana. KEM 24. jūlijā aicināja Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu pašvaldības organizēt kopīgu atkārtotu projekta sabiedrisko apspriešanu. Dienvidkurzemes novada pašvaldība atzina, ka atkārtota apspriešana ir organizējama, tomēr nepiekrita KEM piedāvātajam modelim, norādot, ka to normatīvos noteiktajā kārtībā būtu jāorganizē projekta ierosinātājam.

Līdz rīkojuma projekta sagatavošanai atkārtotā sabiedriskā apspriešana nav notikusi. Tādējādi valdības rīcībā nav atkārtotās sabiedrības līdzdalības rezultātu un aktualizēta attiecīgās pašvaldības viedokļa, kuru nepieciešamību pati valdība bija konstatējusi, aprīlī atliekot jautājuma izskatīšanu. Rīkojuma projektā norādīts, ka tādēļ nav pamata uzskatīt, ka apstākļi, kuru dēļ lēmuma pieņemšana tika atlikta, ir novērsti.

Vienlaikus kopš jautājuma iepriekšējās izskatīšanas mainījies arī tiesiskais regulējums - no 1. jūlija spēku zaudējis Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums. Tā pārejas regulējums gan paredz, ka par iepriekš iesniegtajiem projektiem, tostarp "K2 Ventum", valdībai līdz šā gada 31. augustam jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt. Rīkojuma projektā uzsvērts, ka šis regulējums pats par sevi nedod projekta attīstītājam tiesības uz labvēlīgu lēmumu.

Rīkojuma projektā teikts, ka uzņēmums ieceri var turpināt virzīt vispārējā regulējumā noteiktajā kārtībā. Projektam, kas paredzēts vairāku pašvaldību teritorijās, šādā gadījumā nepieciešami visu attiecīgo pašvaldību lēmumi par tā akceptēšanu. Pēc Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu pašvaldību lēmumu saņemšanas uzņēmums varētu vērsties Ministru kabinetā (MK), lai saņemtu Aizsargjoslu likumā paredzēto valdības rīkojumu darbības īstenošanai piekrastes aizsargjoslā.

Jau ziņots, ka "K2 Ventum" pirmdien, 17. augustā, nosūtīja MK un ministrijām vēstuli, kurā prasīja valdībai ne vēlāk kā līdz 31. augustam pieņemt lēmumu par vēja parka IVN akceptēšanu, norādot, ka uzņēmuma ieskatā vairs nav pamatotu iemeslu kavēties ar lēmuma pieņemšanu. Uzņēmums uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana kavējas jau vairāk nekā astoņus mēnešus un termiņu vairs nav iespējams tiesiski pagarināt.

Tāpat "K2 Ventum" uzskata, ka nav pamata rīkot vēl vienu projekta sabiedrisko apspriešanu, jo iepriekš notikušo apspriešanu atbilstību normatīvo aktu prasībām jau izvērtēja EVA, secinot, ka tās organizētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Uzņēmums arī norādīja, ka normatīvie akti nedod MK tiesības mainīt noteikto projekta akceptēšanas procedūru, tostarp prasīt vēl vienas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu.

Vienlaikus "K2 Ventum" norādīja, ka izvērtē visus tiesiskos līdzekļus savu interešu aizsardzībai un, ja MK likumā noteiktajā termiņā nepieņems tiesiski pamatotu lēmumu vai turpinās, uzņēmuma ieskatā, nepamatotu vilcināšanos, tas patur tiesības vērsties tiesā, tostarp prasot valstij atlīdzināt radītos zaudējumus. Uzņēmuma provizoriskās aplēses liecina, ka iespējamās prasības apmērs varētu sasniegt līdz 120 miljoniem eiro, tomēr "K2 Ventum" uzsvēra, ka tas nav galīgs vai jau tiesā pieteikts prasījums un konkrētas tiesvedības sākšana un prasījuma apmērs būs atkarīgs no MK turpmākās rīcības.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "K2 Ventum" reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pērn ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta 62 320 eiro zaudējumus.

"K2 Ventum" pieder SIA "Eko Kursa" (51%) un "Ventum Capital" (49%). Savukārt "Eko Kursa" kapitālā pa 32,5% pieder trim Šveicē reģistrētām kompānijām - "ATM Energy", "Meta Engineering" un "Golden Hill Energy", bet vēl 2,5% daļu pieder Armandam Sadauskim. Savukārt "Ventum Capital" uz pusēm pieder Agrim Kalniņam un Mārtiņam Šveidem.