Piesardzība kļūst arvien nozīmīgāka, jo krāpnieki izmanto ne tikai viltus e-pastus un īsziņas, bet arī telefonzvanus, sociālo tīklu reklāmas, viltotas interneta vietnes un mākslīgā intelekta radītus balss vai attēlu viltojumus. CERT.LV norāda, ka kibernoziedznieki arvien plašāk izmanto mākslīgo intelektu, sociālo inženieriju un svešas identitātes, par mērķi izvēloties gan privātpersonas, gan organizācijas ar nepietiekamiem digitālās drošības paradumiem.
Kiberkrāpnieki Latvijas iedzīvotājiem rada miljoniem eiro lielus zaudējumus
Sabiedriskā aptauja Vai jāatceļ pulksteņa pārcelšana? Balsot
Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa vairāk nekā 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā. Savukārt 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos iedzīvotāju zaudējumi jau pārsniedza 15 miljonus eiro.
Tikai 2026. gada augustā policija reģistrēja 215 krāpšanas gadījumus. No tiem 127 gadījumos krāpniekiem izdevās sasniegt savu mērķi, kopumā izkrāpjot 1,08 miljonus eiro. Lielākos zaudējumus radīja telefonkrāpšana, bet ievērojamas summas tika zaudētas arī viltus investīciju piedāvājumos un pikšķerēšanas uzbrukumos. Pikšķerēšana ir krāpniecisku e-pastu un viltotu interneta vietņu izmantošana, lai izvilinātu cilvēka piekļuves, maksājumu vai personas datus.
Arī Latvijas Bankas apkopotā informācija par maksājumu krāpniecību apliecina problēmas mērogu. 2025. gadā tika veikti 35,7 tūkstoši krāpniecisku maksājumu 10,7 miljonu eiro apmērā. Turklāt 89% elektroniski uzsākto krāpniecisko maksājumu bija apstiprināti ar drošu lietotāja autentifikāciju. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos krāpnieki nevis tehniski uzlauza bankas sistēmas, bet ar manipulācijas palīdzību panāca, ka cilvēks pats apstiprina maksājumu.
7 ESET ieteikumi drošākai digitālajai ikdienai
1. Katram kontam izmantojiet unikālu paroli
Vienas paroles izmantošana vairākos kontos būtiski palielina risku. Ja paroles un e-pasta adreses kombinācija nonākusi datu noplūdē, noziedznieki to var automātiski pārbaudīt arī citās vietnēs – sociālajos tīklos, e-pastā, internetveikalos un citos pakalpojumos.
ESET kiberdrošības eksperts iesaka katram kontam izveidot garu, sarežģītu un unikālu paroli, bet to glabāšanai izmantot uzticamu paroļu pārvaldnieku. Tas ļauj izvairīties no vienkāršu paroļu atkārtošanas, turklāt desmitiem sarežģītu kombināciju nav jāiegaumē pašam. Parolēs nav ieteicams izmantot savus vai ģimenes locekļu dzimšanas gadus, vārdus un citu viegli uzminamu informāciju.
2. Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju
Ar stipru paroli vien vairs ne vienmēr pietiek. Divu vai vairāku faktoru autentifikācija pieprasa vēl vienu identitātes apliecinājumu, piemēram, kodu autentifikācijas lietotnē, biometriskos datus vai fizisku drošības atslēgu.
Tas var pasargāt kontu arī tad, ja parole ir nozagta. ESET norāda, ka autentifikācijas lietotne vai fiziska drošības atslēga parasti nodrošina augstāku aizsardzību nekā īsziņā saņemts kods, lai gan arī SMS autentifikācija ir drošāka nekā tikai paroles izmantošana.
3. Regulāri atjauniniet ierīces un lietotnes
Operētājsistēmu, interneta pārlūkprogrammu un lietotņu atjauninājumi novērš zināmas drošības ievainojamības, kuras ļaundari var izmantot, lai piekļūtu ierīcei vai tajā glabātajiem datiem.
Ja iespējams, ieteicams ieslēgt automātisko atjaunināšanu. Jāpārbauda ne tikai dators un tālrunis, bet arī planšetdators, viedtelevizors, mājas maršrutētājs un citas internetam pieslēgtas ierīces. Ja kāda lietotne vairs netiek izmantota, jāizvērtē ne tikai tās dzēšana no ierīces, bet arī ar lietotni saistītā konta slēgšana.
4. Neļaujiet sevi steidzināt
Steidzamība, bailes un autoritātes izmantošana ir vieni no izplatītākajiem sociālās inženierijas paņēmieniem. Krāpnieks var uzdoties par bankas, policijas, pasta, mobilo sakaru operatora vai citas pazīstamas organizācijas pārstāvi un apgalvot, ka nekavējoties jāglābj nauda vai jāapstiprina kāda darbība.
Nedrīkst izpaust internetbankas piekļuves datus, maksājumu kartes informāciju vai Smart-ID kodus, kā arī apstiprināt darbību, kuru pats neesat sācis. Ja zvans vai ziņojums rada aizdomas, saruna jāpārtrauc un ar konkrēto iestādi jāsazinās, izmantojot tās oficiālajā vietnē norādīto tālruņa numuru.
Saņemot īsziņu vai e-pastu it kā no kādas iestādes vai pakalpojumu sniedzēja ar aicinājumu nospiest hipersaiti un veikt noteiktu darbību, drošāk ir saiti neatvērt. Tā vietā pārlūkprogrammā manuāli jāievada jau zināmā iestādes vai pakalpojuma adrese vai jāatver tā oficiālā lietotne. Pēc autorizēšanās savā profilā iespējams pārbaudīt, vai tiešām saņemts paziņojums un nepieciešama lietotāja rīcība.
Ģimenē iespējams vienoties arī par slepenu drošības vārdu. Tas var palīdzēt pārbaudīt zvanītāja identitāti situācijā, kad krāpnieki ar mākslīgā intelekta palīdzību atdarina tuvinieka balsi un lūdz steidzami pārskaitīt naudu.
5. Veidojiet svarīgāko datu rezerves kopijas
Fotogrāfijas, dokumentus un citus svarīgus failus ieteicams glabāt vairāk nekā vienā vietā. ESET iesaka izmantot gan ārēju datu nesēju, gan uzticamu mākoņkrātuvi, kā arī regulāri pārbaudīt, vai saglabātos failus patiešām iespējams atjaunot.
Rezerves kopijas var palīdzēt ne tikai ierīces bojājuma vai nozaudēšanas gadījumā, bet arī tad, ja faili tiek sabojāti vai šifrēti ļaunprogrammatūras uzbrukumā.
6. Pārbaudiet lietotnes un tām piešķirtās atļaujas
Lietotnes lejupielādējiet tikai no oficiāliem veikaliem un pirms instalēšanas pārbaudiet izstrādātāju, lietotāju atsauksmes un pieprasītās atļaujas. Piemēram, kalkulatoram vai vienkāršai spēlei nevajadzētu būt nepieciešamai piekļuvei kontaktiem, īsziņām, mikrofonam un atrašanās vietai.
Pārmērīgas atļaujas var pakļaut riskam paroles, vienreizējos drošības kodus, sarakstes, failus un citus sensitīvus datus. Tādēļ ierīces privātuma iestatījumos periodiski jāpārskata, kurām lietotnēm ir pieejama kamera, mikrofons, kontakti un atrašanās vieta.
7. Izmantojiet uzticamus drošības risinājumus
Atjaunināts drošības risinājums var palīdzēt atklāt ļaunprogrammatūru, bīstamas saites, krāpnieciskas vietnes un mēģinājumus nozagt lietotāja datus. Aizsardzībai jābūt ieslēgtai visās regulāri izmantotajās ierīcēs, ne tikai datorā.
Vienlaikus jāatceras, ka neviena programma nevar pilnībā aizstāt lietotāja piesardzību. Drošības risinājumi, unikālas paroles, vairāku faktoru autentifikācija un kritiska informācijas izvērtēšana visefektīvāk darbojas kopā.
Kā rīkoties, ja krāpšana jau notikusi?
Ja ir izpausti maksājumu dati vai veikts pārskaitījums krāpniekam, nekavējoties jāsazinās ar savu banku. Jo ātrāk banka saņem informāciju, jo lielāka iespēja apturēt maksājumu, bloķēt karti vai ierobežot turpmākas darbības kontā.
Jānomaina arī apdraudēto kontu paroles, jāatvieno no kontiem nepazīstamas ierīces un jāieslēdz vairāku faktoru autentifikācija. Svarīgi saglabāt sarakstes, tālruņu numurus, maksājumu dokumentus, ekrānuzņēmumus un citu informāciju, kas var palīdzēt izmeklēšanā. Par notikušo jāziņo Valsts policijai, bet par aizdomīgu interneta vietni, e-pastu vai citu kiberapdraudējumu iespējams informēt arī CERT.LV.
Kiberdrošības mēnesis ir piemērots laiks, lai pārskatītu savus digitālos paradumus, taču par drošību jādomā visu gadu. Plašāki ESET ekspertu skaidrojumi un praktiski padomi mājas lietotājiem pieejami WeLiveSecurity padomu sadaļā.
