Krievijas Ārlietu ministrija otrdien izsaukusi Vācijas, Zviedrijas un Francijas vēstniekus, lai izteiktu protestu par Eiropas savienības (ES) sankcijām, kas vērstas pret Maskavu saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu.

Kā ziņots, Navaļnijam 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Saistībā ar Navaļnija saindēšanu ES noteikusi sankcijas pret sešām augsta ranga Krievijas amatpersonām, tostarp pret Federālā Drošības dienesta (FDD) direktoru Aleksandru Bortņikovu.

Sankcijām pakļauts arī Krievijas prezidenta administrācijas priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, prezidenta iekšpolitikas jautājumu pārvaldes priekšnieks Andrejs Jarins, Krievijas aizsardzības ministra vietnieki Aleksejs Krivoručko un Pāvels Popovs, kā arī Krievijas prezidenta pilnvarotais Sibīrijas federālajā apgabalā Sergejs Meņailo.

Sankciju sarakstā iekļauts arī Krievijas Valsts Organiskās ķīmijas un tehnoloģiju zinātniski pētnieciskais institūts (GosNIIOHT), un ES uzņēmējiem aizliegts ar to uzturēt jebkādus sakarus.