Pagājušajā gadā valsts izdevumi pieauga gandrīz trīs reizes straujāk nekā ieņēmumi, palielinot aizņemšanās vajadzību, secināts Valsts kontroles (VK) ikgadējā revīzijas ziņojumā par 2025. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.
VK revīzijā atzīst, ka izdevumu pieaugumu būtiski ietekmē arī aizsardzības un iekšējās drošības finansējuma palielināšana.
VK norāda, ka nākamo gadu budžets būs jāveido ierobežotas fiskālās telpas apstākļos, izvērtējot iespējas finansēt jau aplēstās un vēl nekvantificētās vajadzības un vienlaikus nosakot, kuras no tām ir prioritāras, atliekamas vai finansējamas, pārskatot līdzšinējos izdevumus.
Viena no budžeta prioritātēm ir aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšana, kas aptver ne tikai militārās spējas, bet arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību, civilo aizsardzību, kiberdrošību, energoapgādes, finanšu un veselības aprūpes sistēmu noturību un citus pasākumus. Tā kā šos pasākumus īsteno dažādas nozaru ministrijas, to plānošanai, atlasei, finansēšanai, uzskaitei un rezultātu novērtēšanai nepieciešama vienota starpnozaru pieeja.
Revīzijā VK neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par Latvijas konsolidētajā 2025. gada pārskatā norādīto ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību, budžeta izpildes rezultāta vērtību 2,256 miljardu eiro apmērā un zembilances aktīvu vērtību 246,3 miljonu eiro apmērā.
Revidenti neguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par pārskata postenī "Pamatlīdzekļi" norādītajiem 523,1 miljonu eiro, jo pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas nav pabeigušas tām piederošo un valdījumā esošo zemju, būvju, bioloģisko aktīvu uzskaites sakārtošanu un datu precizēšanu, nav inventarizējušas visas īpašumā un valdījumā esošās zemes un būves, kā arī nav izvērtējušas vērtības samazinājumu ilgstoši uzskaitē esošajām pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās būvniecības izmaksām.
Tāpat revidentiem nav pietiekamu pierādījumu par pārskata postenī "Ilgtermiņa prasības" norādītajiem 19,7 miljoniem eiro, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) nav novērsis nepilnības nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu un nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes lēmumu uzskaitē.
Nav gūti pierādījumi arī par pārskata postenī "Īstermiņa prasības" norādītajiem 108,6 miljoniem eiro, jo VID prasību vērtības samazinājumu aprēķināja no prasību pamatsummas, kura neatbilst MAIS virsgrāmatā uzrādītajai prasību pamatsummai. Tāpat transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) prasību atlikums 2025. gada 31. decembrī atbilst 2024. gada 31. decembrī uzskaitītajām prasībām 0,4 miljonu eiro apmērā, kuras VID 2025. gadā nav izslēdzis no prasību uzskaites.
VK norāda, ka MAIS automātiskā parādu dzēšanas funkcionalitāte ne vienmēr nodrošina savlaicīgu un korektu likvidēto nodokļu maksātāju nodokļu parādu un ar tiem saistīto summu dzēšanu, tā rezultātā VID ikgadējā nodokļu pārskatā uzrādīti likvidētu nodokļu maksātāju parādi un ar tiem saistītās summas, kuras līdz pārskata gada beigām bija iespējams dzēst vai kuras sistēma bija aprēķinājusi nepamatoti.
VK revidenti nav guvuši pierādījumus arī par pārskata postenī "Saistības" norādītajiem 239,7 miljoniem eiro, jo uzkrāto saistību atzīšanas algoritms nenodrošina visu uz pārskata periodu attiecināmo saistību uzrādīšanu VID ikgadējā nodokļu pārskatā.
Tāpat VID nav nodrošinājis, ka saistību par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem atlikums ir izsekojams, pamatots un pārbaudāms, nav veikta šo saistību inventarizācija, ir konstatēti neatšifrēti grāmatojumi un, izmantojot ieņēmumu kontu, šajā kontā veiktas korekcijas.
Savukārt pievienotās vērtības nodokļa īpašā režīma darījumos, kuros VID darbojas kā starpnieks un saņemtie naudas līdzekļi ir pārskaitāmi citām ES dalībvalstīm, VID neuzskaita saistības par saņemtajiem, bet pārskata datumā vēl nepārskaitītajiem naudas līdzekļiem un neveic šo saistību inventarizāciju.
VK revidenti nav guvuši pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par pārskata postenī "Budžeta izpildes rezultāti" norādītajiem 1,365 miljardiem eiro, jo šo posteni ietekmē iepriekš norādītie revīzijas apjoma ierobežojumi VID ikgadējā nodokļu pārskata posteņos "Ilgtermiņa prasības", "Īstermiņa prasības", "Īstermiņa uzkrātās saistības", "Saistības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem".
Tāpat VK revidenti norāda, ka VID pārskata gada beigās neapkopo un nevērtē vienveidīgu iepriekšējo periodu kļūdu kopējo ietekmi uz finanšu pārskatu, līdz ar to būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas ietekmē pārskata gada budžeta izpildes rezultātu, nenodrošinot atbilstošas informācijas atklāšanu VID ikgadējā nodokļu pārskatā.
VK arī vērš uzmanību uz Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par Latvijas konsolidēto 2025. gada pārskatu sniegto informāciju, ka, salīdzinot ar 2024. gadu, vispārējās valdības budžeta deficīts pieauga par 0,4 miljardiem eiro. Deficīta izmaiņas galvenokārt ietekmēja lielāks finansējums sociālajam atbalstam un aizsardzībai, kā arī intensīvākas investīcijas ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) projektu īstenošanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Tāpat FM norādījusi, ka valsts parāds, kas 2025. gada beigās bija 20,5 miljardu eiro nominālvērtībā, pieauga par 7,5%. Tā pieaugumu noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā, lai finansētu izdevumu pieaugumu valsts aizsardzībai.
VK norāda, ka budžeta deficīts 2025. gadā sasniedza 1,79 miljardu eiro, bet valsts parāds gada beigās sasniedza 47,6% no iekšzemes kopprodukta. Valsts parāda apkalpošanas izdevumi pieauga līdz 473 miljoniem eiro - par 35% vairāk nekā 2024. gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedzot 2023. gada līmeni.
VK revīzijā arī norādīts, ka, sagatavojot Latvijas konsolidēto 2025. gada pārskatu, ir ievērota normatīvajā aktā noteiktā prasība, ka konsolidācijas procesā nodokļu atlikumi netiek savstarpēji izslēgti. Tomēr tā rezultātā konsolidētajā 2025. gada pārskatā īstermiņa prasības un saistības ir uzrādītas par vismaz 299 miljoniem eiro lielākā apmērā.
VK arī vērš uzmanību, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva bija pagaidu pasākums, kas tika piemērots 2024. gadā. Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un kredīta procentu kompensāciju. Satversmes tiesas nolēmums tiks pasludināts pēc ES Tiesas prejudiciālā nolēmuma saņemšanas. VK norāda, ka pastāv fiskāls risks, ka atkarībā no nolēmuma valstij var rasties pienākums atmaksāt nodevu vai paplašināt kompensācijas saņēmēju loku.
VK informē, ka Latvijas konsolidētā 2025. gada pārskata revīzijā tika vērtēts atbilstības jautājums - vai publiskā pārvalde 2025. gadā ir ievērojusi Ministru kabineta noteikto atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā.
Revīzijā gūta pārliecība, ka valdības lēmums par atlīdzības fonda pieauguma ierobežošanu, izņemot turpmāk minētos gadījumus, ir ievērots.
Tomēr ierobežojuma sākotnējais mērķis - bremzēt atlīdzības izdevumu pieaugumu - sasniegts daļēji, secinājusi VK. Lai gan atlīdzības izdevumu pieauguma temps 2025. gadā, salīdzinot ar 2023. un 2024. gadu, samazinājās uz pusi, tas gandrīz trīs reizes pārsniedza noteikto 2,6% pieauguma ierobežojumu. To ietekmēja normatīvajā regulējumā paredzētās iespējas piešķirt izņēmumus.
Izņēmumi tika noteikti gandrīz 90% ministriju un pašvaldību, kā arī gandrīz pusei izlasē iekļauto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību. VK vērtējumā tas liecina, ka izņēmumu piemērošana bija plaši izmantota prakse, kas būtiski ietekmēja noteiktā ierobežojuma efektivitāti.
Bez Ministru kabineta vai pašvaldības atļaujas 19 izlasē iekļautās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības pārsniedza 2,6% personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu par 1 357 363 eiro. Savukārt astoņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības pārsniedza arī tām individuāli noteikto personāla izmaksu pieauguma apmēru par 1 722 248 eiro, lai gan bija saņēmušas atļauju atkāpties no vispārējā ierobežojuma. Konstatēto pārsniegumu summa ir 3 079 611 eiro jeb aptuveni 0,1% no izlasē iekļauto publiskā sektora institūciju 2025. gada atlīdzības izdevumiem.
Nosakot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu, papildus esošajiem uzraudzības mehānismiem netika veidota īpaša atlīdzības pieauguma uzraudzības un kontroles kārtība, secinājusi VK. Turklāt tikai kapitālsabiedrībām bija noteikti uzraudzībai nepieciešamie dati un atlīdzības fonda pieauguma aprēķināšanas principi, taču vairākkārtēja revidentiem iesniegtās informācijas precizēšana liecina, ka kapitāldaļu turētāju un kapitālsabiedrību izpratne par šo principu piemērošanu atšķīrās.
Tāpat konsolidētā 2025. gada pārskata revīzijā tika vērtēts, vai subsīdiju, dotāciju un uzturēšanas un kapitālo izdevumu transfertu administrēšana ir pilnveidojama. VK norāda, ka subsīdijas, dotācijas un uzturēšanas transferti veido nozīmīgu valsts budžeta izdevumu daļu - 2025. gadā tie sasniedza 6,331 miljardu eiro jeb aptuveni pusi no valsts pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.
Šo izdevumu būtība liek finansējuma piešķīrējiem veidot noteiktu administrēšanas sistēmu, lai pārliecinātos, ka finansējuma saņēmējs ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkojas atbilstoši paredzētajam mērķim. Tomēr, ja administrēšana ir sarežģīta, sadrumstalota vai ir pārmērīgas prasības, tā ne tikai palielina administratīvo un birokrātisko slogu, bet arī veicina neefektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, norāda VK.
Revīzijā konstatētais liecina, ka subsīdiju, dotāciju un transfertu administrēšana ir pilnveidojama, jo līdzīgu pasākumu administrēšanā finansējuma piešķīrēji piemēro atšķirīgas prasības, kuras nevar izskaidrot ne ar pasākuma ekonomisko būtību, ne finansējuma saņēmēja veidu vai finansējuma apmēru.
Pēc ekonomiskās būtības līdzīgos pasākumos būtiski atšķiras gan finansējuma izmaksas, gan informācijas sniegšanas par finansējuma izlietojumu kārtība, tostarp dažādu pārskatu iesniegšanas biežums, to saturs un pievienojamo dokumentu apjoms, secinājuši VK revidenti. Arī finansējuma apmērs neietekmē administrēšanas pieeju, jo atsevišķos neliela apmēra pasākumos prasības ir detalizētākas nekā pasākumos ar daudz lielāku finansējumu.
Atšķirīga pieeja līdzīgu pasākumu administrēšanā, nepamatoti sarežģīti un apjomīgi pārskati ir vērtējami negatīvi, norāda VK.
VK ieskatā, jāmeklē iespējas standartizēt līdzīgu pasākumu administrēšanu un plašāk izmantot uz riskiem balstītu pieeju dažādu finansējuma saņēmēju sagatavoto atskaišu pārbaudēs. Tas ļautu resursus koncentrēt uz būtiskākiem riskiem un uzlabot valsts budžeta līdzekļu administrēšanas efektivitāti.
Padziļināti vērtējot mērķdotācijas privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā, revīzijā konstatēti finansējuma uzraudzības riski. Četras savstarpēji saistītas skolas 2025. gadā saņēma 6,16 miljonus eiro jeb 48% no šīm skolām paredzētās valsts mērķdotācijas. VK revīzijā konstatēts, ka vienas un tās pašas personas ieņem direktora vietnieka amatus vairākās skolās.
Tāpat revīzijā konstatēts, ka valsts vairākām personām finansē lielu kopējo slodžu skaitu vairākās juridiski nodalītās izglītības iestādēs. Šīs personas ieņem iestādes vadītāju vietnieku amatus, un to kopējais tarificētais darba apjoms sasniedz līdz pat četrām pilnām slodzēm un personai no valsts budžeta mērķdotācijas izmaksātā alga sasniedz 200 751 eiro gadā jeb 16 729 eiro mēnesī.
Lai gan normatīvie akti neierobežo amatu apvienošanu vairākās izglītības iestādēs, šāds tarificēto slodžu apmērs VK rada šaubas par darba pienākumu faktisku izpildi katrā izglītības iestādē tādā apjomā, par kuru veikta atlīdzības izmaksa no valsts budžeta mērķdotācijas, kā arī norāda uz iespējamu krāpšanas risku.
VK arī norāda, ka valsts pārvaldē turpinās grāmatvedības uzskaites centralizācija, pakāpeniski nododot grāmatvedības funkcijas Valsts kases Vienotajam pakalpojumu centram (VPC). Reformas mērķis ir standartizēt grāmatvedības procesus, lai tos varētu nodrošināt ar mazāku darbinieku skaitu. VK ieskatā centralizācija kopumā virzās iecerētajā virzienā. Kopš lēmuma par VPC izveidi grāmatvežu amatu slodžu skaits valsts pārvaldē samazinājies par 73,9 slodzēm jeb 8,9%. Arī VPC darba efektivitāte pārsniedz plānoto - 2026. gadā viens VPC grāmatvedis apkalpo 96 valsts pārvaldes darbiniekus, par 13% pārsniedzot noteikto mērķi.
Tomēr vēl nav iespējams ticami novērtēt, cik lielā mērā reforma kopumā samazinājusi grāmatvedības nodrošināšanai nepieciešamos cilvēkresursus. Arī pēc pievienošanās VPC daļu grāmatvedības pienākumu iestādēs turpina veikt darbinieki, kuru amati nav klasificēti kā grāmatvežu amati. Tāpēc grāmatvežu slodžu samazinājums vēl neparāda kopējo cilvēkresursu ietaupījumu. Centralizāciju plānots pabeigt 2028. gadā. VK turpinās sekot reformas gaitai, vērtējot, vai tiek risinātas konstatētās problēmas un sasniegti iecerētie ieguvumi, informē VK.
Lai uzlabotu finanšu uzskaites pareizību un publisko resursu pārvaldību, VK sniegusi trīs ieteikumus. FM jānodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstoša VID ikgadējā nodokļu pārskata sagatavošana, lai tajā sniegtā informācija būtu ticama un to būtu iespējams pārbaudīt. Jānosaka arī vienoti principi un kritēriji subsīdiju, dotāciju un transfertu administrēšanas izvērtēšanai un jānodrošina centralizēts, neatkarīgs izvērtēšanas process. VK ieskatā tas radītu priekšnoteikumus nepamatotu prasību un administratīvā sloga mazināšanai.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jāpilnveido valsts mērķdotācijas piešķiršanas un izlietojuma uzraudzības kārtība privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā. VK ieskatā tas nodrošinās pamatotāku finansējuma izlietojumu un efektīvāku kontroli.






Uzmanību! Komentārus publicē lasītāji. Paustie viedokļi var nesakrist ar redakcijas nostāju. Latvijas Ziņas neatbild par lasītāju viedokļu saturu un lūdz autorus ievērot morāles normas, nekurināt nacionālo un rasu naidu un izvairīties no rupjībām. Padomājiet, pirms izsakāties. Jūs atbildat par saviem vārdiem! Publicējot viedokli, jūs piekrītat noteikumiem! Šī lūguma ignorēšanas gadījumā Latvijas Ziņas patur tiesības liegt lietotājam iespēju atstāt komentārus.