Jauns telefons, ceļojums, restorāni, zīmolu apģērbs vai automašīna. Sociālajos tīklos var rasties iespaids, ka citi dzīvo arvien labāk, ceļo biežāk un var atļauties vairāk. Taču tas, ko redzam telefonā, reti parāda pilnu cilvēka finansiālo situāciju.

Un vēlmei neatpalikt no apkārtējiem var būt pavisam reāla cena.

Kad salīdzināšana sāk ietekmēt maku

2026. gada pētījumā, kurā analizēti vairāk nekā 4000 cilvēku dati, secināts, ka sajūta, ka finansiāli atpaliec no saviem vienaudžiem, ir saistīta ar lielāku finansiālo trauksmi un zemāku apmierinātību ar savu finansiālo situāciju.

Arī sociālajiem tīkliem šajā procesā ir nozīme. Jaunākā pētījumā par jauniešiem un influenceriem secināts, ka izteiktāka sevis salīdzināšana ar influenceriem bija saistīta ar materiālistiskākām vērtībām un biežāku impulsīvu, kompulsīvu un statusu demonstrējošu iepirkšanos. Īpaši kompulsīva un demonstratīva iepirkšanās bija saistīta ar lielāku finansiālo stresu.

Tādēļ jautājums pirms pirkuma reizēm nav tikai “Vai es to varu atļauties?”, bet arī:

“Vai es to patiešām gribu, vai arī gribu izskatīties tā, it kā varētu to atļauties?”

Sociālie tīkli rāda rezultātu, nevis izmaksas

Fotogrāfijā redzam ceļojumu, bet neredzam cilvēka konta atlikumu.

Redzam jaunu automašīnu, bet nezinām viņa ikmēneša saistības.

Redzam vakariņas restorānā, bet nezinām, vai cilvēks paralēli veido uzkrājumu vai dzīvo no algas līdz algai.

2025. gadā Lielbritānijas pētniecības organizācija Money and Mental Health Policy Institute, kas pēta saikni starp cilvēku finanšu situāciju un mentālo veselību, analizēja savas Research Community dalībnieku aptaujas rezultātus par sociālo tīklu ietekmi uz tērēšanas paradumiem.

Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto norādīja, ka sociālajos tīklos redzētas reklāmas vai sponsorētais saturs bija veicinājis pārtēriņu, kas radījis finansiālas grūtības. Kā viens no negatīvajiem sociālo tīklu ietekmes faktoriem tika minēta arī pastāvīga savas dzīves salīdzināšana ar citiem.

Aptaujas rezultāti nav attiecināmi uz visiem Lielbritānijas iedzīvotājiem, jo tajā piedalījās organizācijas Research Community dalībnieki – cilvēki ar personīgu pieredzi mentālās veselības problēmu jomā vai cilvēki, kuri kādu ar šādu pieredzi ir atbalstījuši. Tomēr rezultāti labi ilustrē to, kā sociālajos tīklos redzētais var ietekmēt arī mūsu attieksmi pret naudu un patēriņu.

Pat labi ienākumi ne vienmēr nozīmē finansiālu komfortu

Interesantu ainu rāda arī 2026. gada Bank of America pētījums par ASV jauniešiem. 42% Z paaudzes respondentu norādīja, ka dzīvo no algas līdz algai. Pat starp tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 100 000 ASV dolāru, tā atbildēja 29%.

Tas atgādina vienkāršu lietu – finansiālo stabilitāti nosaka ne tikai tas, cik nopelni, bet arī tas, cik un kā tērē.

Jo līdz ar lielākiem ienākumiem bieži pieaug arī dzīvesveida izmaksas – dārgāks mājoklis, automašīna, ceļojumi, restorāni un citi ikdienas tēriņi. Ja izdevumi aug tikpat ātri kā ienākumi, sajūta, ka naudas nepietiek, var nepazust.

Kā saprast, vai pirkumu diktē tu vai apkārtējie?

Pirms spontāna vai lielāka pirkuma vari sev uzdot četrus vienkāršus jautājumus:

1. Vai es šo lietu gribētu arī tad, ja neviens cits to neredzētu?

2. Vai šis pirkums bija plānots pirms es to ieraudzīju sociālajos tīklos?

3. Vai pēc pirkuma man paliks pietiekami daudz līdzekļu ikdienas izdevumiem un neparedzētām situācijām?

4. Vai es pērku lietu tās vērtības dēļ vai sajūtas dēļ, ko tā man uz dažām stundām dos?

Ja atbildēt uz šiem jautājumiem ir grūti, iespējams, ir vērts dot sev 24 vai 48 stundas pirms pirkuma. Nereti sākotnējā vēlme pēc šāda laika kļūst ievērojami mazāka.

Finanšu mērķiem nav jāizskatās iespaidīgi Instagram

Finansiāli veselīgs lēmums ne vienmēr ir tas, kuru var skaisti nofotografēt.

Reizēm tas ir neiztērēts simts eiro, izveidots drošības spilvens, atlikts nevajadzīgs pirkums vai vienkārši spēja mēneša beigās justies droši par savu finansiālo situāciju.

Ferratum finanšu pratības atgādinājums: personīgo finanšu lēmumiem būtu jābalstās savos ienākumos, izdevumos un prioritātēs, nevis apkārtējo cilvēku dzīvesveidā. Pirms jebkura finansiāla lēmuma ir svarīgi izvērtēt savu budžetu un spēju segt esošās saistības.

Jo cilvēks, no kura mēģini neatpalikt, iespējams, pats cenšas neatpalikt no kāda cita.

Rakstam ir tikai informatīvs raksturs. Tas nav uzskatāms par finanšu konsultāciju, finanšu pakalpojumu reklāmu, individuālu ieteikumu vai aicinājumu izmantot jebkādus finanšu produktus vai pakalpojumus. Pirms jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanas ieteicams rūpīgi izvērtēt savu finansiālo situāciju un iepazīties ar attiecīgā pakalpojuma noteikumiem.